Personal tools
A Network of Excellence forging the
Multilingual Europe Technology Alliance

META-FORUM 2011 - Press Release

Vai Eiropas valodas ir apdraudētas?

META-FORUM 2011 gan brīdina, gan vieš optimismu

27.-28. jūnijā Budapeštā (Ungārija) notiek starptautiska valodas tehnoloģijām veltīta konference META-FORUM, kas ir oficiāls Ungārijas ES prezidentūras pasākums daudzvalodīgai Eiropas informācijas sabiedrībai.

Konference pulcē Eiropas galveno izpētes centru pārstāvjus, mazas un lielas tehnoloģiju korporācijas, tulkošanas pakalpojumu nodrošinātājus un citus valodu tehnoloģiju lietotājus, valodu kopienas un politiku veidotājus, kas ir atbildīgi par izpētes un inovāciju atbalstīšanu. Konference META-FORUM 2011 iepazīstinās ar pārskatiem par 30 Eiropas valodām, kuros apskatīts katras valodas stāvoklis digitālajā laikmetā. Citu Eiropas valodu starpā tiks analizēts arī latviešu valodas tehnoloģiskais nodrošinājums.

Kultūras un valodu daudzveidība ir raksturīga Eiropas integrācijas iezīme. Lai gan Eiropas Savienībā ir 23 oficiālās valodas, mūsu kontinentā kopumā tiek runāts aptuveni 60 valodās. Iedzīvotājiem, uzņēmējiem, patērētājiem un tūristiem sniegtās informācijas apjoms aug ļoti strauji. Vai uzņēmumi un valsts iestādes spēs iztulkot šo milzīgo teksta apjomu 23-60 valodās? 23 valodas veido 506 tulkošanas virzienus no vienas valodas uz jebkuru citu, 60 valodām jau ir nepieciešami 3540 tulkošanas virzieni. Protams, mēs nevaram upurēt mūsu valodu daudzveidību. Bet vai mēs varam atļauties to uzturēt?

Eiropas integrācija nojauc robežas starp cilvēkiem, precēm un kapitālu. Globālais internets ļauj veikt brīvu informācijas apmaiņu, un cilvēka valoda ir vienīgais līdzeklis, kas ļauj saglabāt zināšanas un ar tām dalīties. Internetā ļoti strauji pieaug tā satura apjoms, kas nav angļu valodā. Pēdējās atlikušās robežas, kas traucē brīvai ideju un domu plūsmai, ir mūsu valodu barjeras. Pašlaik valodu barjeru dēļ netiek izmantotas milzīgas iespējas reģionālajos tirgos. UNESCO pārskatā par daudzvalodību teikts, ka valodas ir būtisks līdzeklis, ar kura palīdzību var īstenot tādas pamattiesības kā politisko uzskatu brīvību, tiesības uz izglītību un sabiedrisko līdzdalību.1 Sabiedrība arvien plašāk izmanto internetā pieejamos sociālos plašsaziņas līdzekļus, lai diskutētu par aktuālām sociālajām problēmām, piemēram, atjaunojamās enerģijas nodrošināšanu, finanšu sistēmas reformēšanu un demogrāfisko izmaiņu ietekmi, bet šīs diskusijas joprojām ir sadrumstalotas valodu barjeru dēļ. Lai Eiropas e-demokrātija būtu sekmīga, valodu barjeras ir jāpārvar.

Paredzams, ka valodu tehnoloģijas nodrošinās līdzekļus valodu barjeru pārvarēšanai. Dažu pēdējo gadu laikā ir ievērojami uzlabojusies automātiskā tulkošana. Tomēr izpēte un izstrāde joprojām ir pārāk lēna un sadrumstalota, lai laikus varētu atrisināt mūsu valodu problēmas. Acīmredzamu ekonomisku iemeslu dēļ izpēte un izstrāde lielākoties tiek koncentrēta uz angļu valodu. Lielākajā daļā Eiropas valodu ir izteikts resursu trūkums, dažas pat pilnībā atstātas novārtā. šajā ziņā vēl nevar runāt par drošām mūsu valodu nākotnes izredzēm.

Šo forumu organizē META-NET — izcilības tīkls, ko veido 47 izpētes centri 31 valstī un ko līdzfinansē Eiropas Komisija. META-NET veido Daudzvalodu Eiropas tehnoloģisko savienību (Multilingual Europe Technology Alliance), kurā iesaistījušās vairāk nekā 280 valodas tehnoloģiju izpētes un izstrādes organizācijas no 40 valstīm. META-NET aktivitātes Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs nodrošina projekts META-NORD, kurā sadarbību starp vadošajiem šo valstu pētniecības centriem koordinē Tilde. No Latvijas META-NET tīklā piedalās arī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts.

Savā atklāšanas runā Zorans Stančičs (Zoran Stančič), Eiropas Komisijas informācijas sabiedrības un mediju ģenerāldirektora vietnieks, formulē skaidrus uzstādījumus: “Eiropas Savienībā esam lielā mērā atcēluši fiziskās robežas starp valstīm, tomēr joprojām pastāv daudz robežu, tostarp valodas barjeras. Piekļuve informācijai visās valodās ir obligāts nosacījums, lai uzlabotu produktu un pakalpojumu apriti un sekmētu vienota digitālā tirgus veidošanos. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Eiropa arī turpmāk var saglabāt savu vadošo pozīciju valodu tehnoloģiju jomā un nodrošināt Eiropas sabiedrībai un ekonomikai noderīgus risinājumus. Tomēr vienīgais veids, kā to var panākt, ir apvienot pūliņus un veidot ciešu visu iesaistīto pušu sadarbību. Valodu tehnoloģiju nozīme turpmākajā Eiropas izpētes darbā un inovācijās lielā mērā būs atkarīga no nozares spējas paust vienotu nostāju."

Konferences META-FORUM dalībnieki apspriedīs valodas tehnoloģiju attīstības pamatkoncepciju un sākotnējos plānus. Trīs koncepcijas izstrādes grupās un interneta diskusijās speciālisti no vairāk nekā 100 uzņēmumiem un pētniecības centriem jau ir apkopojuši skaidru redzējumu par turpmāko izpēti un jaudīgām valodu tehnoloģijas lietojumprogrammām, kas mainīs mūsu darbu un ikdienas dzīvi. Budapeštas konferencē dalībnieki tiks iepazīstināti ar šīm koncepcijām, un paredzēta to apspriešana. Kopējā koncepcija būs kā sākumpunkts stratēģiskās izpētes plānam, par kura sākotnējām aprisēm arī tiks spriests konferencē META-FORUM. Kā paskaidroja Hanss Uškoraits (Hans Uszkoreit), META-NET koordinators: "Ar pareizu koncepciju, dalībniekiem un plānu mēs varam nodrošināt Eiropas valodu nākotni un Eiropas rūpniecības sektora konkurētspēju galvenajā tehnoloģiskās izaugsmes jomā. Nodokļu maksātāju izmaksas par šādu darbu, iespējams, nebūs lielākas kā par 100 kilometru maģistrāles būvniecību jaunā dalībvalstī."

Īstenojot šo plānoto lielo darbu, tiks ne tikai uzlabota automātiskā tulkošana, bet arī radītas atbalsta tehnoloģijas daudzām citām vajadzībām. Valodas tehnoloģiju nozare ir vispārēji atzīta kā viena no informācijas tehnoloģijas jomām ar vislielāko izaugsmes potenciālu. Šajā jomā ievērojamus līdzekļus ir ieguldījušas tādas lielas starptautiskas korporācijas kā Google, Microsoft, IBM un Nuance. Simtiem Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu ir specializējušies noteiktu valodas tehnoloģijas lietojumprogrammu izstrādē vai pakalpojumu sniegšanā. Valodas tehnoloģijas sniedz cilvēkiem iespēju neatkarīgi no viņu datorprasmju līmeņa sadarboties, mācīties, kārtot darījumus un dalīties zināšanās, šķērsojot valodu barjeras.

Jau tagad valodu tehnoloģija ikdienā noder, piemēram, lai uzrakstītu e-pasta vēstuli vai internetā saplānotu ceļojumu. Mēs izmantojam valodas tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, kad meklējam un tulkojam tīmekļa lapas, lietojam teksta redaktora pareizrakstības un gramatikas pārbaudes līdzekļus, dodam balss komandas sava automobiļa izklaides sistēmai vai mobilajam tālrunim, saņemam ieteikumus tiešsaistes grāmatu veikalā vai izpildām mobilās navigācijas programmas sniegtos audionorādījumus. Tuvākajā nākotnē mēs varēsim sarunāties ar datorprogrammām, kā arī mašīnām un iekārtām, tostarp ilgi gaidītajiem mājkalpotājiem robotiem, kuri drīz vien būs sastopami gan mājās, gan darbavietās. Ikreiz, kad mums būs nepieciešama informācija, mēs to vienkārši palūgsim un pieprasīsim palīdzību, kad tā būs vajadzīga. Cilvēku un tehnoloģijas saziņas barjeras likvidēšana mainīs pasauli.

Konferencē META-FORUM vadošie referenti Tomass Hofmans (Thomas Hofmann, Google Europe) un Brens Bogurajevs (Bran Boguraev, IBM USA) sniegs pārskatus par savu lielo starptautisko korporāciju sasniegumiem un nākotnes plāniem tehnoloģiju jomā. Daži no izcilākajiem Eiropas valodu tehnoloģijas zinātniekiem iepazīstinās ar situāciju nozarē, jaunākajiem sasniegumiem un veiksmes stāstiem Eiropas pētniecībā. Lielo valodu tehnoloģijas lietotāju, piemēram, Eiropas Komisijas tulkošanas dienesta, Daimler Corporation un Vodafone, pārstāvji uzstāsies ar ziņojumiem par valodu tehnoloģijas lietojumprogrammu priekšrocībām un iepazīstinās ar pārstāvēto uzņēmumu vajadzībām. No Latvijas dalībniekiem konferencē uzstāsies Andrejs Vasiļjevs, Tildes valdes priekšsēdētājs.

Otrdien, 2011. gada 28. jūnijā, tiks pasniegts apbalvojums META-Prize, ko piešķir par izciliem pētījumiem, tehnoloģijām un pakalpojumiem Eiropas daudzvalodīgās informācijas sabiedrības labā, kā arī vairākas META atzinības zīmes par novatoriskiem daudzvalodu produktiem un pakalpojumiem. Nozares izstādē, kas norisinās paralēli galvenajai konferencei, ar prezentācijām un demonstrācijām piedalās vadošie valodas tehnoloģiju uzņēmumi, kā arī tiek rādīti jaunākie rezultāti, kas sasniegti Eiropas Savienības līdzfinansētos pētniecības un attīstības projektos. Foruma izstādē piedalās arī Tilde, kura rāda inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus mazajām valodām un iniciatīvas Valodu krasts rezultātus. Tilde piedalās arī konferences izstādē, kā arī iepazīstina ar ES valodas tehnoloģiju projektu pirmajiem rezultātiem.

Divās valstīs, kuru iedzīvotāji runā daudzās valodās (Indija, kur ir 19 “oficiālo” valodu, un Dienvidāfrikas Republika, kur ir 11 valsts valodu) tiek īstenotas sistemātiskas valodu tehnoloģijas programmas. Konferencē META-FORUM līdztekus ES un valstu pētniecības programmām būs pārstāvētas arī šīs programmas. Divās paneļdiskusijās tiks salīdzinātas un apspriestas daudzvalodīgo sabiedrību un mazo Eiropas valodu problēmas un risinājumu stratēģijas.

Sekmīgu valodas lietojumprogrammu izveides priekšnosacījums ir liels apkopotu un apstrādātu valodas datu apjoms, piemēram, teksta materiāli un runas ieraksti. Otrs priekšnosacījums ir pamattehnoloģiju pieejamība valodas analīzei. Budapeštā rīkotajā forumā META-NET iepazīstinās ar META-SHARE — jaunu pakalpojumu, kas paredzēts šādu resursu koplietošanai un uzturēšanai un kas ievērojami sekmēs pētniecību un attīstību. Šādu resursu esamība un pieejamo resursu kvalitāte katrai valodai atšķiras atkarībā no valodas komerciālā nozīmīguma, problēmām, kādas šī valoda sagādā automātiskai apstrādei, un šīs valodas jomā jau veiktajiem pētījumiem. META-NET valodu pārskati bija pirmais dokuments, kurā novērtēta Eiropas valodu situācija tehnoloģiju atbalsta ziņā. Tagad META-NET var parādīt, kāpēc lielākajai daļai valodu ir nopietnas problēmas, un norādīt uz jomām, kur tehnoloģiju attīstības atšķirības ir vislielākās.

META-FORUM 2011 galvenais vēstījums: kaut gan ES un tās dalībvalstis jau iepriekš ir atbalstījušas daudzus atsevišķus pētniecības projektus, taču tehnoloģiskā plaisa, kas šķir “lielās” un “mazās” valodas, joprojām palielinās. Līdz šim Eiropā vēl nav īstenotas pietiekami apjomīgas aktivitātes, kas nodrošinātu trūkstošo resursu un tehnoloģiju izveidi, kā arī tehnoloģiju pārnesi uz lielāko daļu valodu. Ir vairāki svarīgi iemesli, kāpēc šī aktuālā problēma jārisina kopīgiem spēkiem, piedaloties Eiropas Savienībai, tās dalībvalstīm un nozares uzņēmumiem: mazo valodu lielais finansiālais slogs uz vienu iedzīvotāju, nepieciešamība pārnest tehnoloģijas no vienas valodas uz citām, resursu, rīku un pakalpojumu savstarpēja izmantojamība, kā arī apstāklis, ka valodu robežas nesakrīt ar politiskajām robežām. Eiropai ir jārīkojas, lai sagatavotu tās valodas digitālajam laikmetam. Valodas ir vērtīga kultūras mantojuma daļa, tāpēc mums jānodrošina to nākotne.



1 UNESCO Director-General, Intersectoral mid-term strategy on languages and multilingualism, Paris, 2007 (http://unesdoc.unesco.org/image/0015/001503/150335e.pdf).